Iezīmdienas

Janvāris

6.  – Zvaigžņu diena (ja šajā dienā saule atspīd, būs mierīgs gads)

17. – Teņa diena (ja šajā diena migla, slapjš pavasaris, plūdi; ja saule spīd,    būs labs siena laiks)

 

Februāris

2.  – Sveču diena (šai dienā nedrīkst smalkus rokdarbus strādāt; ja šajā       dienā snieg un putina, gaidāma silta un lietaina vasara, ja skaidrs laiks –   saulaina vasara)

5. – Agatas jeb uguns diena (sāli un ūdeni noliek pažobelē, lai zibens neiesper)

25. – Matīsa diena (neko no meža nedrīkst nest mājās, lai kukaiņi un čūskas mājā neiemitinātos)

 

Marts

17. – Ģertrūdes diena – sāk mosties dzīvā radība

19. – Jāzepa diena (ja spīd saule, būs auglīgs gads)

20. – pavasara saulgrieži

23. – Ūsiņa diena – zemnieku gada sākums

25. – pavasara Māras diena (ja rītā salna, sals vēl 40 dienas)

 

Maijs

1. – Lapu diena (nedrīkst ne puķi, ne zaru, ne koku lauzt)

7. – Jetes diena (jāstāda sīpoli)

 

Jūnijs

1. – Maizes diena (maize jāliek goda vietā, lai nebūtu bads)

15. – Vītus diena (visam jābūt apsētam un apstādītam)

23. – vasaras saulgrieži

27. – Septiņu gulētāju diena (ja šajā dienā ielīst, līs 7 dienas)

29. – Pēterdiena (jāsvin, lai pērkons neiespertu)

 

Jūlijs

1. – Laidene beidzas ziedu laiks (jāzīlē precību lietas)

10. – Septiņu brāļu diena (ja ielīst, līs 7 nedēļas)

25. – Jēkabdiena  (sāk baudīt jaunos ābolus un kartupeļus; ja skaidrs laiks, būs auksti ziemassvētki)

26. – Annas diena – saimnieču diena (ja līst, gaidāms slapjš rudens un tārpaini rieksti; ar Annas dienu sākās kāzu laiks)

 

Augusts

10. – Labrenča diena (nekur uguni, nesāk jaunus darbus)

24. – Bērtuļa diena – ņem pirmo medu, uzsāk sēņošanas sezonu)

 

Septembris

20. – rudens saulgrieži

24. – 30. – Dzelzs nedēļa (nedrīkst skābēt kāpostus, mērkt linus, sēt un stādīt)

29. – Miķeļdiena (klāj bagātu mielasta galdu, obligāti jāēd gaļa, jācep baltmaize; ja Miķeļdienā vējš pūš no ziemeļiem, gaidāma barga ziema, ja no dienvidiem – silta ziema, ja no austrumiem – slapja, ja no rietumiem – mērena ziema.

29. – 9. nov. – Veļu (Zemliku) laiks (strādā tikai klusus un mierīgus darbus, baro veļus, nedejo un nedzied, nekuļ labību, nevelē veļu, vakaros min mīklas, stāsta pasakas)

 

Oktobris

1.  – Pļaujas svētki (brūvē alu, cep raušus)

1. – Rudens Māra – meitas gaida precinieku oficiālu bildinājumu; vēro laiku – kāds laiks šodien, tāda būs visa ziema

28. – Simjūda diena – galvenie Veļu svētki (mielo veļus, nebrauc ciemos, neaicina viesus, ja kāds tomēr atnāk, to nebaro)

31. – Ticības atjaunošanas svētki

Ja oktobris pārsvarā silts, tad silti Ziemassvētki.

Ja oktobrī kurmji augstus rakumus rok, gaidāms dziļš sniegs.

 

Novembris

2. – Dvēseļu diena – mirušo dvēseles rod mieru kapsētā

9. – Mārtiņvakars – budēļos iešana, liela izēšanās (vistas vai zoss cepetis, zirņi, pupas, kaņepes), šai vakarā nedrīkst adīt, malt, bārties, vajag siltināt un sakopt māju

10. – Mārtiņdiena - nevajag iet ciemos. Ja miglaina diena, tad ziema būs silta.

15. – sākas Ziemassvētku gavēnis

25. – Katrīnas diena

26. – Mirušo piemiņas diena – jāsakopj kapi, jāiededz svecītes

30. – Andreja diena – jaunas meitas zīlē precinieku ierašanos

 

Decembris

4. – Bārbalas diena – jālēkā, lai aitas un kazas labi augtu

13. – Lūcijas diena – aizliegti visi sieviešu darbi, sevišķi vērpšana

20. – Ziemas saulgrieži, Bluķa vakars – bluķa vilkšana un sadedzināšana, bagātīgs mielasta galds, iešana ķekatās

24. – Ziemassvētku vakars

28. – Nevainīgo bērnu diena